Šoreiz uz "pusdienu galda" raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas viena no ekonomiski vislielākajām un politiski visdinamiskākajām valstīm Dienvidamerikā – Argentīna. Kopš Havjēra Mileja nākšanas pie varas 2023. gada nogalē, tur ir piedzīvotas daudzas straujas ekonomiskas pārmaiņas. Kāda tad šobrīd ir situācija Argentīnā, kāpēc Latvijā vajadzētu tai pievērst uzmanību, un ko mēs varam no tās mācīties?

Mileja nākšana pie varas bija tāda kā politiskā vētra Argentīnā. Viņš sevi pieteica kā pilnīgu alternatīvu līdzšinējām politiskajām elitēm, pat sevi dēvējējot par „anarhokapitalistu”. Viņa solījums valstij – nogriezt tēriņus kā ar motorzāģi. Bet, lai saprastu šo revolūciju, ir svarīgi atskatīties uz to, kas notika pirms tam.

Pirms Mileja nākšanas pie varas Argentīna bija kritiskā situācijā. Tā bija izsmelta – gan burtiski, gan simboliski: ikgadējā inflācija 2023. gada beigās sasniedza 200%; puse iedzīvotāju bija nonākuši zem nabadzības sliekšņa; valsts budžets gadiem bija deficītā; centrālā banka drukāja naudu, lai segtu izdevumus; korupcija bija dziļi iesakņojusies valstī.

Politiskā elite – Peronisti, kas desmitgadēm dominēja varā – šķita atrauta no sabiedrības realitātes.

Tieši šajā kontekstā Milejs parādījās kā „sistēmas grāvējs”. Viņa kampaņa bija vienlaikus teatrāla un brutāli konkrēta. Viņš solīja dolārizāciju, centrālās bankas likvidāciju, masīvus tēriņu samazinājumus. Viņš runāja ne tikai pret valdību, bet pret valsts struktūru kā tādu. Un acīmredzot, sabiedrība bija gatava šim šokam.

Jau pirmajos mēnešos Milejs sāka ekonomisko „šoka terapiju”. Viņš samazināja valsts budžeta izdevumus par vairāk nekā 5% no IKP, apcirpa subsīdijas elektrībai, degvielai un transportam, iesaldēja valsts algu palielinājumus, apstādināja publiskos projektus un samazināja reģionālo atbalstu. Šo pasākumu rezultātā valsts budžets 2024. gada pirmajos mēnešos sasniedza pārpalikumu – pirmo reizi vairāk nekā 15 gadu laikā.

Mineapoles Federālo rezervju bankas galvenais ekonomists Huans Pablo Nicolini stāsta par Argentīnas ekonomisko situāciju un Mileja reformu ietekmi uz bezdarbu.